Andris Eglītis. Izstāde. Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi
No 2024. gada 24. augusta līdz 3. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) norisināsies Andra Eglīša “Izstāde. Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi”, kas parāda dažus iztēles un matērijas satikšanās gadījumus.
Andris Eglītis ir viens no savas paaudzes ievērojamākajiem Latvijas gleznotājiem, kurš strādā arī ar instalāciju, tēlniecību un būvēšanu. Viņa glezniecība nedemonstrē un nereprezentē – tā pēta cilvēku un dabu to pirmshierarhiskajās attiecībās. Mākslinieka skatiens izvairās no tēlu antropocentriska vērtējuma un materiāla izvēlē paļaujas uz sajūtām, ne prāta apsvērumiem.
Iespējams, būtiskākais autora glezniecībā ir interese par krāsas vieliskumu. Eglītis neuztver krāsu tikai kā toni – viņš klausās tās stāstā un piešķir tai balsi, gleznojot ciešā sadarbībā ar visu, kas ir apkārt. Gleznojot dabu, mākslinieks piedāvā tai būt klātesošai radošajā procesā – zeme vai aļģes, kurus Andris Eglītis iesaista kompozīcijā, pārtop par glezniecības dalībniekiem. Šī dziļā ieklausīšanās vidē un atteikšanās no tās estētiskā vērtējuma ļauj viņam ieskatīties ainavas pašā būtībā. Iestājoties par gleznotāja un gleznojamās vides vienotību, Andris Eglītis panāk varbūt radikālāko ainavas glezniecības formu.
“Izstāde”, tāpat kā Eglīša iniciētā brīvdabas mākslas telpa “Savvaļa”, ir konstruēta kā viņa glezniecības procesa attēls, ietverot trīs atšķirīgas šķautnes: mākslinieka vērojums, sadarbība ar dabas spēkiem un materiāliem, kolektīvu situāciju ierosināšana. “Savvaļā” nemitīgi norisošie sadarbības formu meklējumi ar dažādu žanru Latvijas un ārzemju māksliniekiem vērsti ne tik daudz uz kopdarbu radīšanu, cik uz neatkarīgu darbošanos kopīgā teritorijā. “Izstādes” sagatavošana ir līdzīgs kolektīvs eksperiments, kuram ir kopīgs mērķis, bet ir pietiekami daudz brīvības katra iesaistītā radošajām izvēlēm. Te vienlīdz svarīga ir gan pati izstāde – Rietumu kultūrā iecienīts formāts specifiskas telpiskās pieredzes iegūšanai, gan tās tapšanas process – ekosistēmas un kolektīvas apziņas rašanās.
“Izstādes” formu un saturu veidojis plašs iesaistīto cilvēku un atlasīto mākslas objektu sastāvs: Andra Eglīša jaundarbi apvienojas sarunā ar agrākos laikos īstenotiem gleznu cikliem un vairāku citu projekta dalībnieku darbiem. Ekspozīcijas pamatā ir apjomīgais gleznu cikls “Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi” (aizsākts 2010. gadā) un “Cauri tumsai” (aizsākts 2022. gadā), ko papildina darbi no cikliem “Lietu kārtība” (2009), “Zemesdarbi” (2011), “Specifiskais haoss” (2012), “Netīrais modernisms” (2014), “Pāreja” (2016), “Saknes un plastmasa” (2016), “Refleksijas” (2020). Paralēli tiek rādītas Eglīša veidotu un kopveidotu tēlniecisku un arhitektonisku būvējumu jaunas interpretācijas (instalācija no izstādes “ArtBrussels” (2019), “Rotaļlaukums savas mirstības pieņemšanai” (2019), “Fragments Nr. 2” (2021), “Pelēkā kuba prototips” (2022)).
Vēl muzejā apmeklētājs atradīs Andra Eglīša “Fascinācijas vārdnīcu” – dažādu priekšmetu kolekciju ar glezniecisku potenciālu, kā arī instalācijas, kuru veidošanā izmantotie materiāli iepriekš piedalījušies citu mākslas darbu tapšanā. Piemēram, saplākšņa grīda, uz kuras redzamas gleznošanas procesa pēdas, būvēta īpaši Jāņa Kalniņa operas “Hamlets” (LNOB, 2023) lielformāta gleznu radīšanai. Viena no “Hamletam” tapušajām kompozīcijām aplūkojama LNMM 3. stāva vestibilā, piedāvājot pirmoreiz tuvplānā iegremdēties skatuves glezniecības mērogā.
Izstādi rīko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un laikmetīgās kultūras radošā producente Kitija Vasiļjeva.
Par mākslinieku
Andris Eglītis dzimis 1981. gadā, dzīvo un strādā Rīgā un “Savvaļā”. Kopš 2008. gada mākslinieks sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies vairāk nekā 30 nozīmīgās grupu izstādēs Latvijā, Beļģijā, Lietuvā, ASV, Indijā, Vācijā un citur. Par ciklu “Zemesdarbi” 2013. gadā saņēmis Purvīša balvu, 2015. gadā pārstāvējis Latviju 56. Venēcijas mākslas biennālē (darbs “Paduse” (“Armpit”), kopā ar Katrīnu Neiburgu).
Andris Eglītis veidojis scenogrāfijas teātra izrādēm un operām, veicis pasūtījuma gleznojumus Latvijas Valsts prezidenta pils Svētku zāles griestiem (2020) un Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves dzelzs priekškaram (2023). 2020. gadā savas darbnīcas teritorijā Drustu pagastā kopā ar domubiedru grupu dibinājis brīvdabas mākslas telpu “Savvaļa” un ir viens no tās vadītājiem.
Teksts: Aleksejs Beļeckis
Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, “Arctic Paper”, Matīss Eduards Āboliņš, Oļegs Burovs, Uldis Cērps, Antra Priede, Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš, Aigars Zelmenis.
Izstādei veidotā "Avīze" skatāma šeit.
